Viktorīna: pārbaudiet savas zināšanas par putekļiem
Vai visi putekļi pēc būtības ir bīstami?
Pareizā atbilde: Pareizi! Visi putekļi var kaitēt mūsu veselībai, īpaši lielā koncentrācijā, tāpēc būtu ieteicams pēc iespējas mazāk pakļaut sevi putekļu iedarbībai. Tomēr daži putekļu veidi, ar kuriem mēs varam saskarties darbā, var būt veselībai kaitīgāki nekā citi. Piemēram, īpaši bīstamas ir vismazākās kristāliskā silīcija dioksīda putekļu respiratorās frakcijas.
Nepareiza atbilde: Ne gluži. Visi putekļi var būt kaitīgi veselībai, tāpēc būtu ieteicams pēc iespējas mazāk pakļaut sevi putekļu iedarbībai. Ķermeņa dabiskais aizsardzības mehānisms izvada ārā lielākās putekļu daļiņas pēc īslaicīgas to ieelpošanas, bet smalkākās daļiņas var iekļūt dziļi plaušās. Vismazākās ieelpojamā kristāliskā silīcija dioksīda (RCS) frakcijas var kairināt plaušas un atstāt ilgstošu ietekmi uz veselību.
Kurš no zemāk redzamajiem avotiem NERADA putekļus? (izvēlieties vienu atbildi)
Pareizā atbilde: Pareizi! Ūdens daļiņas nerada putekļus. Īstenībā ūdens izmantošana ir viena no piecām galvenajām putekļu kontroles metodēm, lai ierobežotu ieelpojamā kristāliskā silīcija dioksīda (RCS) izplatību darba vietā. Tomēr, vēršot jaudīgu ūdens strūklu putekļu kaudzes virzienā, ir jāuzmanās, lai tā neizšķīst gaisā!
Nepareiza atbilde: Atvainojiet, nav pareizi! Piesārņojums, zeme un milti ir izplatīti putekļu avoti.
Tikai viena atbilde ir pareiza.
Pareizā atbilde: Pareizi! Putekļu frakcijas, kuru diametrs ir 10 mikroni (1000 mikroni = 1 mm) vai mazākas, var tikt garām organisma aizsargmehānismam un, ieelpojot, iekļūt dziļi plaušās.
Nepareiza atbilde: Atvainojiet, nav pareizi! Visas putekļu daļiņas, kas ir lielākas par 100 mikroniem (kas ir 1/100 daļa no milimetra), aiztur organisma dabiskais aizsargmehānisms un izvada ārā no ķermeņa.
